xlt.lv

Aprīļa beigas un maija sākums ierasti ir “vasas sezonas atklāšanas” laiks dažādās jomās. Tā pagājušonedēļ bija motociklu sezonas atklāšana, bet 1. maijā – velo sezonas atklāšana. Katram sava, protams, sava nodarbe, kurai “atklāt sezonu”. Un daudzi jau savu sezonu atklājuši labu laiku atpakaļ, bet citiem visu gadu ir sezona.

Pagājušo svētdien es Mežaparkā pie Ķīšezera (neesmu tak alojies ar ezera nosaukumu?) sev atklāju alus veselīgu atspirdzinošu dzērienu baudīšanas brīvā dabā pie ūdeņiem sezonu. Un vienlaikus baudīju skatu, ka divas beibes atklāj peldēšanas sezonu. Laiks bija vēss (nemaz negribu ir iedomāties kāda bija ūdens temperatūra), bet skats sildīja sirdi.

Es joprojām fotografēju ar savu veco Canon EOS 350D fotoaparātu. Iespējams, laiks sen gādāt jaunu, taču aparāts joprojām strādā pietiekami labi un bildes netaisu komerciāliem nolūkiem. Galu galā – labākais fotoaparāts ir tas, kurš ir pie rokas.

Taču – man radās problēma lietojot Windows 7. Proti – dators neatpazīst fotokameru. Problēmas nebija ne ar Windows XP vai Vista, ne ar Ubuntu. Var, protams, izmantot karšu lasītāju, taču tas nav ērti. Tāpēc mēģināju atrast, kas par vainu, kā to labot. Draiveri automātiksi uzstādīt neizdevās. Tāpat arī neizdevās sameklēt nepieciešamo draiveri Canon mājas lapā. Nācās ķerties pie Gūgles. Risinājums (kā jau biju domājis) izrādījās pavisam vienkāršs – fotoaparātā uzstādījums “PC connection” jānomaina uz “Print/PTP”. Un viss strādā! Vismaz attiecībā uz bilžu ielādi.

Tagad tikai jāatrisina vēl viena problēma attiecībā uz Windows 7 – jāpievieno Bluetooth pele un klaviatūra. Nez kāpēc tās netiek pienācīgi atpazītas – pievienot it kā var, bet darbināt ne. Man ir aizdomas, ka arī šajā gadījumā risinājums būs vienkāršs. Jā, un lieki teikt, ka uz Linux šādas problēmas nebija.

Te būs neliela fotoreportāža no šodienas velobrauciena “Kritiskā masa”: http://xltphoto.net/gallery/events/kritiska-masa-2012/

Sabildēju gan tikai līdz Uzvaras piemineklim.

Saites uz citām galerijām no pasākuma droši var atstāt komentāros.

Rīt ir 1. maijs, kas nozīmē, ka klāt ir Kritiskās masas velobrauciens! Satikšanās kā parasti – 13:00 pie Dailes teātra.

Vairāk: http://kritiskamasa.blogspot.com/

Vakar, pāršķirstot avīzes, acīs iekrita virsrakstā lietotais vārdu salikums „Latviešu Nokia”. Tas man lika aizdomātie par to, ko šis jēdziens (sauksim šo vārdu salikumu tā) nozīmē. Jo vēl joprojām ik pa laikam izskan aicinājumi meklēt latviešu vai Latvijas „nokiju”. Ja pirms 5 gadiem šāds aicinājums šķita atbilstošs – Nokia bija liels, veiksmīgs un inovatīvs mazā valstī dibināts uzņēmums –, tad šobrīd Nokia grūti nosaukt par veiksmes stāstu, kuram sekot – pēdējo piecu gadu laikā Nokia vērtība ir nokritusies no 90 miljardiem ASV dolāru uz 16 miljardiem.

Taču Nokia piemērs ir vērā ņemams, jo parāda ka un kā:
1) ar inovācijām var izsisties arī neliels uzņēmums nelielā valstī un
2) informācijas tehnoloģiju tirgus ir tik dinamisks, ka uzņēmumi, kas vienā brīdī pārliecinoši dominē tirgū, dažu gadu laikā var zaudēt lielāko daļu tirgus; tāpēc valstij jāstimulē nevis atsevišķi uzņēmumi, bet nozares attīstība kopumā.

Līdzīgas problēmaskā Nokia  šobrīd ir arī BlackBerry ražotājam RIM. BlackBerry pirms 5 gadiem bija līderis viedtālruņu tirgū, taču šobrīd savas pozīcijas strauji zaudē. Savukārt uz Apple, kas ir viens no līderiem šobrīd, ienākšanu viedtālruņu tirgu eksperti (piemēram, Palm CEO Eds Koligans, Microsoft CEO Stīvs Balmers un Džons Dvoraks) tajā laikā raudzījās visai skeptiski.

Un vēl man ienāca prātā, ka vajadzētu nevis meklēt „nokiju” – nevis sekot kādam –, bet veidot un attīstīt kaut ko savu, ko nebijušu. Sekošana kādam nozīmē, ka tu neesi pirmais.

Sākot lietot Ubuntu man likās, ka atrast piemērotu programmatūru būs ļoti grūti. Nu jau Ubuntu lietoju labu laiku un jāsaka, ka nav tik traki. Vēl vairāk – ir krietni labāk, kā biju iedomājies. Protams, ne visām Windows programmām (ko lietoju pamatā) ir Ubuntu versijas. Taču daudzām ir (man par pārsteigumu). Citām, savukārt, var piemeklēt analogus.

Te būs programmas, kuras lietoju.

Interneta rīki

Ir pieejami visi populārākie pārlūki – Firefox, Chrome. Arī FTP programmas – Filezilla un virkne citu. Tāpat arī Skype ir uz Ubuntu.

Sociālo tīklu rīki

Nav tik plašā izvēlē kā Windows videi un tie arī nav tik ērti. Es izmantoju Gwibber Social Client, kas ir līdzīgs tādām programmām kā TweetDeck, Seesmic vai HootSuite, tikai krietni vienkāršāks. Taču jau minētās programmas iespējams izmantot caur pārlūku, ja ir tāda vēlme, un tad nekas nav jāinstalē.

Biroja rīki

Pamata biroja programmatūra – Open Office Libre Office, kas arī jau nāca līdzi uzstādita. Pamatlietās savietojama ar Microsoft Office. Tomēr ir lietas, kur var rasties nesaprašanās, piemēram, makrosi. Bet ir dažādi MS Office formātu “atrādītāji” (viewers).

E-parakstīšana

Par dokumentu parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu (izmantojot LVRTC sertifikātus) jau rakstīju. Viss darbojas, lai arī nav tik ērti kā Windows vidē. Savukārt PGP rīkus uz Ubuntu vēl neesmu pētījis. Bet tiem nevajadzētu būt problēmai, ņemot vērā, ka šie risinājumi pārsvarā nāk no brīvās programmatūras jeb free software vides.

Bloga rīki

Ar tiem esmu vīlies. Pagaidām nav neviena, kas apmierinātu manas pamatvēlmes. Visi, ko lietoju līdz šim ir līdz galam nenostrādāti, ar nepietiekamu funkcionalitāti. Šobrīd lietoju Blogilo, bet tam nav normālas bilžu apstrādes pamatfunkcionalitātes (kaut vai izmēra maiņa vai novietojuma parametru uzstādīšana). Un šad tad ir problēmas arī ar paša teksta apstrādi (šis tas mēdz “pazust tulkojumā”). Bet lietot var.

Turklāt WordPress iebūvētais redaktors ir pietiekami labs, lai izmantotu arī to.

Piezīmju rīki

Pagaidām tā arī neesmu atradis perfektu piezīmju rīku ne Windows, ne Linux vidēs. Uz Windows man ir 2 favorīti, katrs ar saviem trūkumiem: OneNote un Evernote. OneNote ir spēcīgāks rīks ar vairāk iespējām, turpretim Evernote piezīmēm ir iespējams piekļūt caur web saskarni no jebkuras vietas (tāda iespēja nu jau ir arī OneNote, vismaz, ja izmanto SkyDrive), kā arī sinhronizēt piezīmes starp dažādiem datoriem (OneNote piezīmes es sinhronizēju izmantojot Dropbox, bet šķiet, ka ērtāk būs ar Skydrive, jo tad ir iespēja tās tiešsaistē arī labot), kā arī Evernote ir dažādas web aplikācijas, kas padara vienkāršu un ērtu mājas lapu daļu saglabāšanu piezīmēs. Tiem, kas lieto viedtālruņus, Evernote patiks arī tāpēc, ka tas pieejams uz iOS un Android platformām. Diemžēl ne viens, ne otrs rīks uz Ubuntu nav pieejams kā atsevišķa aplikācija. Evernote var izmantot kā pārlūka aplikāciju, taču tas nav visai ērti, ja ir atvērti daudzi pārlūka loki (kā parasti man ir) un tai nevar piekļūt offline režimā. Tāpēc es dodu priekšroku stand-alone piezīmju aplikācijām.

Taču Evernote cienītājiem ir risinājums - Nixnote (iepriekšējais projekta nosaukums – Nevernote). Tas ir neoficiāls Evernote klients (standalone aplikācija), ar kuru iespējams piekļūt Evernote piezīmēm. Tas ļoti palīdz. Diemžēl šis rīks nav tik ērts un pārskatāms kā oficiālais Evernote klinets, turklāt tas ir ļoti nestabils.

Šobrīd uz Ubuntu es izmantoju arī TomBoy. Tas nāk līdzi kopā ar Ubuntu. Vienkāršs piezīmju rīks ikdienas vajadzībām. Atbalsta pamata teksta formatējumu (treknraksts, slīpraksts, dažādi fontu lielumi u.c.) un hipersaites. Piezīmes var kārtot mapēs (2 līmeņos) un sinhronizēt. Neatbalsta bildes. Ir arī Windows versija, kas gan nav īpaši stabila. Piezīmes var sinhronizēt vairākos veidos (piemēram, izmantojot Ubuntu One vai WebDAV).

Vēl uz Ubuntu ir programma Basket, kas pēc aprakstiem spriežot ir visai spēcigs rīks. Diemžēl man tā arī nav izdevies viņu uzinstalēt uz sava datora.

Video

Esmu pieradis pie VLC un to arī lietoju. Mani apmierina, tāpēc neko citu nemeklēju.

Tā kā ar video rediģēšanu neaizraujos, tad par šim programmām neko pateikt nevarēšu. Bet ir.

Audio

Šos neesmu pētījis. Izmantoju Rhytmbox, kas nāca līdzi jau uzinstalētajam Ubuntu. Vienkārša programma, ar ko klausīties mūziku. Bet ir vesela kaudze citu programmu, no kurām izvēlēties.

Ar audio apstrādi man tāpat kā ar video – neizmantoju, tāpēc neko pateikt vai ieteikt nevaru, bet ir no kā izvēlēties.

Bilžu apstrāde

Ir virkne dažādu programmu, bet neviena no tām nespēj līdzināties Adobe rīkiem ne ērtības, ne iespēju ziņā. Protams, lielai daļai tas nav vajadzīgs, bet man ši ir sāpīgākā problēma. Es gan esmu atradis vairākus rīkus vienkāršai fotogrāfiju apstrādei un konvertācijai:

• gThumb Image viewer un DigiKam ir ērtākās bilžu atlasei un organizēšanai
• UFRaw, RAW Studio – bilžu apstrādei (kadrēšana, kontrasts, krāsu korekcija u.c.) un konvertēšanai (es paresti bildēju RAW formātā, tāpēc man tas ir aktuāli); Raw Studio patika vislabāk
• GIMP – pēcapstrāde

Grafika

Te nav daudz variantu – tā viennozīmīgi ir Inkscape. Visai tuva Adobe Illustraor, tomēr nācās krietni nopūlēties, lai saprastu programmas “loģiku” un atrastu kur kas atrodas – esmu pārāk pieradis pie Illustrator (pat ņemot vērā, ka to lietoju reti).

Web dizains

Labākās būs šīs, kas ir arī Windows videi:

• Aptana Studio – programma web (un ne tikai) attīstīšanai. Diezgan spēcigs rīks.
• Kompozer – web dizaina rīks, kas līdzinās DreamWever
• Pencil – prototipēšanai (wireframing)

Failu sinhronizācija

Ir daudz un dažādu failu sinhronizācijas un rezerves kopiju izveides programmas. Failu sinhronizācijai izmantoju Dropbox un UbuntuOne. Abas ir pieejamas gan Linux, gan Windows, gan MacOs vidēm.

Kopsavilkums

Programmnodrošinājums, protams, ir vājākais Linux punkts. Bet nav tik traki, kā varētu šķist. Pirmkārt, ļoti daudzas ikdienā lietotās programmas tagad ir arī Linux versijā (Chrome, Skype, Dropbox). Otrkārt, ļoti daudzas programmas tiek vai var tikt lietotas izmantojot pārlūku – epasts, plānotājs, RSS lasītāji,  pat biroja programmas un ne tikai -, kas nozīmē, ka to lietošanai operētājsistēma nav būtiska. Treškārt, daudzām programmām ir alternatīvas. Protams, specifiskām programmām (piemēram, Adobe produkti) šādu alternatīvu, diemžēl, nebūs. Vēl pastāv iespēja darbināt Windows programmas izmantojot Wine vai VirtualBox.

Kā trūkumu jāpiemin, ka daudzas programmas ir nestabilas, nav ērti uzinstalējamas, vai nav tik ērtas lietošanā kā Windows programmas. Protams, arī Windows vidē netrūkst nestabilu un neērtu programmu.

Ubuntu Linux noteikti ir lieliska bezmaksas un legāla alternatīva mājas vai biroja vajadzībām – ja vien nav vēlmes spēlēt spēles vai lietot specifiskas programmas – jo tas nāk jau gatavs darbam – ar visām nepieciešamākajām programmām – interneta pārlūku (Firefox), biroja programmatūru (Open Office), mediju atskaņotājiem, bittorent klientu u.c. Visu pārējo, kas nepieciešams, var ērti uzstādīt izmantojot Ubuntu Software Centre vai sameklējot internetā.

Kur meklēt programmas un to alterntīvas

Te ir dažas saites uz labāko Ubuntu programmu un Windows programmu alternatīvu Ubuntu videi apkopojumiem:

• http://brucewagner.wordpress.com/2008/01/23/windows-ubuntu-applications/
• http://ubuntulinuxhelp.com/top-100-of-the-best-useful-opensource-applications/
• http://www.techsupportalert.com/content/best-free-software-linux.htm

Kazjukas ir tradicionāli lietuviešu nacionāli svētki, kas notiek katru gadu marta sākumā. Šajā dienā Viļņas vecpilsētā norit tradicionāls amatu gadatirgus, veltīts Lietuvas debess, jauniešu un amatnieku aizbildnim Svētajam Kazimiram, no kura vārda tad arī cēlies svētku nosaukums. Paši lietuvieši tos saucot par ziedu svētkiem, kuros populāri ir tradicionāli veidojumi no kaltētiem ziediem – kazjukas. Padomoju laikos šie bijuši arī hipiju svētki, uz kuriem ieradušies cilvēki no Padomju republikām. Ar vīzu režīma ieviešanu, protams, viesu skaits no austrumu puses mazinājies. Tomēr par šiem svētkiem es uzzināju kā reiz no draugiem Krievijā, kuri savulaik, 90. gadu sākumā tos apmeklējuši un nu atjauno tradīciju. Tiesa, šobrīd Kazjukas ir liels gadatirgus, kas notiek visā Viļņas centrā, un ar hipiejiem tam ir maz sakara.

Dažas bildes no Kazjukas:

Protams, tika sabildēta arī pati Viļņa:

Un neatņemama Viļņas daļa – mākslinieku rajons un “republika” Užupe, kurā atradām jaukas kafejnīcas un bāru ar labu leišu mazo alusdarītavu alu:

Jāatzīst, cilvēki mēdz būt visai radoši. Šādu instalāciju ieraudzīju kādā mājā Viļņā. Galvenais jau, ka viss strādā.

Trešdien biju uzaicināts uz Valmiermuižas jaunā alus – Ziemas stiprā – degustāciju. Ir sabrūvētas 3 variācijas “par tēmu” un mēs tad nu centāmies noteikt kura labāka.

Jāsaka, alus tiešam stiprs – no 6,8 līdz 7,2 grādiem. Tomēr dzerot šo stiprumu nejūt. To jūt nākamajā rītā, ja ir par daudz “sadegustēts”. Bet citādi alus labs. Man arī šoreiz (līdzīgu degustāciju, tikai tumšajam alum, Valmiermuiža rīkoja pirms 2 gadiem) vislabāk smeķēja alus ar 3. numuru. Tas arī visstiprākais un, manuprāt, izteiksmīgākais.

Ja ir vēlme, katrs pats var iegādāt “testa komplektu” Valmierbuižas alus salonā (Rīgā, A. Briāna iela 9a – blakus klubam “Piens”) un nogaršot šos alus. Diemžēl balsošana nu jau beigusies.

Viena no lietām, par kuru man šķita, ka tā varētu sagādāt problēmas darbā ar Linux, bija e-praksts. Precīzāk – iespējas uzstādīt un darbināt rīkus dokumentu elektroniskai parakstīšanai izmantojot LVRTC viedkartē izsniegtos sertifikātus. Izrādijās, ka bažas ir veltas – jau kādu laiku LVRTC piedāvā atbalstu arī linuksistiem. Jāseko tikai norādēm uzstādīšanas pamācībā un lieta darīta. Viss darbojas bez aizķeršanās.

Mazliet neērti tas, ka EDOC faili tiek uztverti kā ZIP arhīvi un netiek atvērti ar klikšķi kā EDOC dokumenti. Taču to, pieļauju, var ļoti vienkārši vērst par labu (ar padomiem drīkst izvērsties komentāros.